Kāzu Tosti, Apsveikumi, Novēlējumi un Runas

Kāds gudrs vīrs reiz bija ielūgts ciemos. Sēdēdams pie bagātīgi klāta galda – gandrīz tāda paša kā šeit – viņš sirsnīgi locīja iekšā visu pēc kārtas. ‘Godājamais, vai jums mans cienasts ir pa prātam? - Grūti pateikt, atbildēja viesis – derētu atnākt vēlreiz un atkārtot, tad varbūt rastos kāda skaidrība. Iedzersim par saimniecēm, šī bagātīgā kāzu galda klājējām un gardā mielasta gatavotājām!

Gudrajam jautāja:
- Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu?
- Vīram nav jāklausās, ko runā sieva, un sievai nav jāskatās ko dara vīrs.
Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!

Ādams griezās pie Dieva ar lūgumu radīt viņam draudzeni, kuru varētu ņemt par sievu. Dievs paņēma mazliet saules siltuma, mazliet mēness spīduma, mazliet stirnas grācijas, mazliet gulbja cēluma, mazliet rīta vēsmas, žagatas pļāpīgumu, lakstīgalas mēli, lietus gāzmas, pērkona grāvienus un zibens šautras. Visu to samaisīja un no šī maisījuma radās sieviete. Dievs iepūta viņā dvašu un pavēlēja Ādamam: Ņem un mokies! Cienījamie kungi, es jūs aicinu pacelt glāzes par šo debešķīgo maisījumu kas ir mums līdzās!

Daudzi būs dzirdējuši sakāmvārdu: „ Tas, kuram gadījies labs znots vai vedekla, ir ieguvis dēlu vai meitu, kuram slikts znots vai vedekla – ir pazaudējis meitu vai dēlu. Aicinām pacelt glāzes par jaunlaulāto vecākiem un viņu vērtīgo ieguvumu – mīļu meitu un krietnu dēlu!

Bagātnieks makšķerē un noķer zelta zivtiņu. Viņš to paņem rokās un laipni uzrunā: - Nu zivtiņ, ko tu vēlies? - Vispār neko, atbild pārbiedētā zivtiņa. - Nu tad ātri izdomā, ko es varētu vēlēties! Pacelsim glāzes par to, lai trīs vēlēšanās piepildītos katram, kas sēž pie šī galda!

Dāmas es jūs aicinu pacelt glāzes par īstiem vīriešiem! Bet ne par vecpuišiem, viņi nekad mūs neprecēs un mīlēs tikai sevi. Arī ne par šķirteņiem – viņi nemācēja mīlēt savas sievas un nemīlēs arī mūs. Pacelsim glāzes par precētiem vīriešiem – viņi prot mīlēt!

Kādam valdniekam jautāja:
- Kā tev izdodas valstī saglabāt mieru un labklājību?
- Kad esmu nikns, mani ļaudis ir mierīgi, kad viņi dusmojas –es esmu mierīgs. Vārdu sakot mēs esam līdzsvarā!
Ģimene ir maza valsts. Pacelsim glāzes par top, lai Līga un Jānis prastu saglabāt mieru savā valstī!

Vai Jums šeit patīk – jā? Tad pacelsim glāzes par šīs mājas labklājību. Lai šajā namā galdi lūztu no pārpilnības, bet gultas no mīlestības!

Esi vienmēr laipna optimiste, jo pesimists atbaida cilvēkus, un vīrs taču arī ir cilvēks.

Apprecēties nozīmē divkāršot savus ienākumus un arī brīvību, protams, uz vīra rēķina.

Šad tad pakļaujies vīram. Piemēram, šķērso ielu tajā vietā, kur viņš grib, bet ved tur, kur pašai tīk.

Caur bērnu dienu silto lietu šaltīm
Pie tevis skrēju rokām izplestām,
Tad laimi zīlēju no ceriņzariem baltiem
Un tad jau pati tērpos plīvurā.
Tu manī skatījies kā sevī – atkārtotā
Un gaiši nopūties: man arī bija tā.

Šo glāzi pacelsim par Līgas mammu un omu, un teiksim paldies par rūpēm un mīlestību, ko jūs esiet sniegušas savai meitai un mazmeitai.

Esiet savu bērnu spēka avots! Lai jums saticība, veselība un kupls mazbērnu pulks!

Pacelsim glāzes par vecāku mīlestību, jo tā ir kā loks, kuram nav ne sākuma, ne beigu. Tā skar ik vienu, kas tai pietuvojas. Par vecāku mīlestību.

Nav tava roka piekususi dot
Un tava sirds nav piekususi starot
Tais rūpēs gaišajās, kas dienas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.
Mums tavās istabās pat tumšā ziemā
Rīts liekas priecīgāks un zilāks novakars,
Un saņem draudzīgi mūs mīlīgs mājas gars,
Kad visi sabraucam pie tevis ciemā.

Pacelsim glāzes par Jāņa vecākiem un teiksim paldies par mīlestību un ģimenes siltumu, ko jūs vienmēr esiet snieguši dēlam.

Necenties apklusināt sievu kā radio – izslēdzot panākumu nebūs.

Ņem tautieti, ved pie rokas
Savu daiļu līgaviņu.
Būs tev mājas kopējiņa,
Atslēdziņas glabātāja.

Sēdiet, radi, sēdiet, viesi
Pie bagāta kāzu galda
Lai netrūka maize, sāls
Jauniem mūžu dzīvojot!