Kāzu Tosti, Apsveikumi, Novēlējumi un Runas

Teic, mīlestība, kur tu pasmel savu spēku, ja vari tik ciešām saitēm saistīt divu cilvēku sirdis, divu cilvēku baltās un nebaltās dienas, divu cilvēku dzīves.

Lai Jūs viens otrā mīlētu ne tikai jaunības skaistumu, bet arī matu sirmumu un mūža nogalē varētu teikt: „ Es būšu ar mieru sākt dzīvi no jauna, lai atkal satiktu Tevi.”

Gribu Jums novēlēt, lai Jūs ceļā vienmēr līdzi ņemtu vecāku gudrību, mīlestību un dzīvotprasmi.

Pacelsim glāzes par Inas un Oskara vecākiem. Lai Ina un Oskars vienmēr būtu kopā ar viņiem gan priekos, gan bēdās.

Nav labi cilvēkam būt vienam – šo domu šķetinot, jūs esat prātā ņēmušies un rokās devušies, lai dzīves gaitās ietu, lai kopā veiktu darbus cēlus un ātrāk gādātu sev meitiņas un dēlus.

Savā dzīvē jādzīvo tā, lai pēc desmit gadiem jūsu pirmdzimtais varētu dziedāt:
„Piecas meitas mani vilka uz sīkiem krūmiņiem.”
Otrai žēli lūgtos:
„Dar, man tēvis pastaliņas
Skolā ieti man gribas.”
Lai zaļā bērzu birztaliņā trešais trallinātu:
„Ganiņš biju, ganos gāju
Brīžiem pazaudēju māju.”
Kad pāri laukiem nolaidīsies vakara krēsla, ceturto iemidzinot, Jūs abi varētu uzvilkt meldiņu:
„Aijā-žūžū, bērns kā lācis
Nesen savas gaitas sācis.”
Bet skaistā pavasarī, ievām plaukstot, abi raudzītos gājputnos un iedomātos:
„Stārķi, stārķi, baltkājīti,
Neaizmirsti mūsu māju.
Stārķi stārķi, baltkājīti,
Atnes vēl mazu brālīti.”

Šodien jūsu kopējā baltā diena. Saglabājiet šīs dienas silto mirdzumu savās sirdīs, vēliet viens otram laimi.
Nāks ikdiena, lielās un mazās rūpes, kad būs jāprot saudzīgi glabāt mīlestību. Katra nākamā diena nesīs kaut ko jaunu.
Atcerieties, jums līdzās ir stipri balti – jūsu vecāki, kuru padomi un dzīves gudrība vienmēr līdzās, tikai nekad nepazaudējiet ceļu uz viņu sirdīm. Dzīvojiet tā, lai nestu laimi saviem vecākiem un lai reiz iedegtais ģimenes pavards nekad neizdzistu, lai silti būtu jūsu mīlestības turpinātājiem – jūsu bērniem.

Mīlestība – šajā vārdā atvienots viss lielais un stiprais, spēks un dvēsele, maigums un dedzīgums. Es novēlu jums kopīgajā dzīves ceļā mīlestību un saticību.

Dažādas ir mīlestības. Jums, jaunie, mīlestība nākusi no pirmajiem biklajiem skatiem. Taču citāda ir jūsu vecāku mīlestība, tā augusi līdz ar jums – jūsu piedzimšanu, pirmo kliedzienu, no nebēdnīgajām skolas gaitām, līdz pat šim svarīgajam ģimenes dibināšanas brīdim.

Dzīve ir steigas un nevaļas pilna, bet atrodiet laiku pateikt viens otram labu vārdu, veltīt mīļu smaidu, un tad jūsu vecāki, radi, draugi gūs prieku no jūsu laimes.
Lai dzidra kā jūra un skaidra kā zvaigžņu mirdzums ir jūsu mīlestība, lai tā ir kā neizsīkstošs avots, no kura vienmēr var smelt veldzi un lai šodien sāktās kopīgās dzīves pavediens ir stiprs un nesaraujams.

Lai jūsu dzīvē līdz mūža rudenim nepietrūktu:
Mīlestības, saticības, laimes.

Aizdedzināsim sveces par mīlestību, kas palīdzēs visās baltajās dienās un nebaltajās dienās.
Par to lai šodien sāktais dzīves ceļš būtu vienmēr skaists un balts.

Ja tev pie rokas nav tīra krekla, neraizējies, uzvelc netīram virsū džemperi, un nekas nebūs redzams.

Biežāk saki sievai komplimentus, jo par tiem nauda nav jāmaksā.

Ja kādu dienu sieva no darba pārnāk vēlu vakarā, nedusmojies, bet nākamā dienā izdari tāpat un būsiet norēķinājušies.

Ejot uz darbu, noskūpsti sievu, kamēr neviens cits to nav izdarījis.

Pēc teātra izrādes, kuru apmeklēji kopā ar sievu, nežēlo naudu taksometram, jo – nav ko liegties – citai dāmai tu noteikti būtu šādi pakalpojis.

Nesaki sievai, cik liela ir tava alga, paliksi bez alus pudeles.

Lai gan mūsu valstī ir daudz sieviešu, nav teikts, ka cita būs labāk par tavu sievu.

Kā baltas asteres lai uzzied jūsu dienas,
Ko it nekāda salna nespēj dzelt,
Lai nevien jūs gredzeni dzīvē vieno,
Bet sirdīs saglabātais uzticības zelts!