Dažas no tām mums šķiet skaistas un saprotamas, dažas - dīvainas, bet dažas - pat šokējošas.
Tā kā tagad latviešu meitenes var aizprecēties jebkur, tad piedāvāju iepazīties ar tradicionālām dažādu tautu kāzu tradīcijām. Nav izslēgts, ka kādu dienu arī Tu kļūsi par šo notikumu dalībnieku.
ITĀLIJA
Sena itāļu kāzu tradīcija paredz, ka pēc laulāšanās līgava palaiž debesīs sniegbaltu baložu pāri kā simbolu tam, ka, sākoties ģimenes dzīvei, nu viņa atrodas \"zem vīra spārna\".
Tradicionālas itāļu kāzas vienmēr notiek svētdienā, jo tā skaitās nedēļas laimīgākā diena.
Kāzas nekad netiek svinētas gavēņa laikā, maijā (Jaunavas Marijas pielūgšanas mēnesis) un augustā (tiek uzskatīts par neveiksmīgu mēnesi).
Līgavas tērps var būt zaļā (simbolizē auglību un pārticību) vai baltā (simbolizē bagātību un tīrību) krāsā.
Līgavai obligāti ir plīvurs, kuru vēlāk saplēš gabalos.
Līgavai nav pieņemts nēsāt zelta rotaslietas līdz kāzu beigām, tas tiek uzskatīts par sliktru toni un neveiksmīgas kopdzīves priekšvēstnesi.
Līgavainis savā kabatā tur dzelzs gabaliņu, kas kā amulest pasargā viņu no ļaunās acs un citiem skauģiem.
Kad jaunlaulātiem iziet pa baznīcas durvīm, viesi kā pārticības un veiksmes simbolu met konfektes, bet jaunlaulāties saplēš stikla glāzi vai vāzi. Lauskas saskaita - jo vairāk lausku, jo kopdzīve būs veiksmīgāka.
Saviesīgā kāzu cermonija ir ļoti krāšņa un trokšņaina. Galdā parasti ir 12 - 14 ēdieni, daudz saldumu, vīns un saldie liķieri. Vārdu sakot, uz cienastiem neviens neekonomē.
HAVAJU SALAS
Taurētājs paziņo par līgavas ierašanos un sākas līgavas sumināšanas cermonija. Īpašs dziedātājs savās dziesmās stāsta par to, kā nākamie vīrs un sieva satikušies un kāds ir bijis viņu mīlestības stāsts.
Nozīmīgs brīdis ir jaunlaulāto apmainīšanās ar lejām (ziedu virtenēm) ar kurām tiek sasietas kopā viņu rokas. Šo rituālu veic garīdznieks, kurš pēc brīža pasludinās abus par vīru un sievu. Cermonija beidzas ar to, ka jaulaulātie lejas iemet okeānā. Havajieši tic, ka okeāna ūdeņi aiznesīs ziedu virtenes mirušajiem tuviniekiem. Ja lejas ar okeāna ūdeņiem atgriežas atpakaļ krastā, tad mirušie tuvinieki ar tām ir atsūtījuši savus mīlestības un svētības apliecinājumus jaunajai ģimenei.
Kāzu cermonijas un tais sekojošo svinību laikā ir daudz ziedu un havajiešu mūzikas, bet uz galdiem - bagātīgi cienasti, kuri sastāv, galvenokārt, no jūras produktiem un augļiem.
FRANCIJA
Tradicionāli līgavaiņa tēvs uzņemas pārstāvja lomu sarunās ar līgavas ģimeni. Ja abas puses vienojas par kāzām, tad pie notāra tiek slēgts laulību līgums un izrunāts viss, kas saistās ar jautājumiem par pūru. Ja laulību līgums ir mutisks, tad abas puses apmainas līdzvērtīgām ķīlām.
Pēc saderināšanās abas ģimenes tiekas līgavas mājās, kur notiek nelielas svinības abu ģimeņu lokā.
Pirms kāzām gan līgava, gan līgavainis vēl pēdējo reizi izballējas atsevišķi katrs ar saviem draugiem.
Francūži uzskata, ka līgava pati nekādā gadījumā nedrīkst šut sev kleitu - šis uzdevums vienmēr tiek uzticēts šuvējai.
Kāzu dienā līgavainis dodas pēc līgavas. Pie mājas viņu sagaida daudz dažādu konkursu, jo līgava ir \"jānopelna\", un liela jautrība. Tad seko laulību cermonija. Uz baznīcu līgava dodas pie rokas savam tēvam, bet līgavainis - savai mātei.
Laulību cermonijas laikā kāzu viesi uzmanīgi seko daudz dažādām pazīmēm, kuras vēlāk iztulko jaunās ģimenes aspektā. Baznīcā jaunlaulātie ēd gabaliņu no auzu pārslu pīrāga un to izdala arī viesiem.
Pēc laulību cermonijas jaunie vīrs un sieva sadodas rokās un iet uz līgavaiņa māju, kur tos sagaida vīramāte un svinības var sākties.
GRIEĶIJA
Gatavošanās kāzām sākas daudzus mēnešu (reizēm pat gadu) pirms paša svinīgā notikuma, kas sākas līgavas, bet beidzas - līgavaiņa mājās.
Vispirms mācītāja klātbūtnē notiek saderināšanās, kuras laikā tiek parakstīts laulību līgums un jaunais pāris apmainās gredzeniem. Neskatoties uz to, saskaņā ar grieķu tradīcijām, jaunie satiekas reti un nekad nepaliek divatā.
Svētdienā, nedēļu pirms kāzām, nākamais vīrs dodas uz līgavas māju un paziņo, ka kāzas notiks pēc 7 dienām.
Nākamo pirmdienu līgava velta tikai sev un savai skaistumkopšanai. Otrdien ir nelielas viesības radinieku starpā. Trešdien precētās līgavas radinieces rūpējas par viņas pūru un šajā dienā gan līgava, gan viesi var apskatīt dāvanas. Ceturtdien un piektdien tiek veiktas dažādas tradīcijas un rituāli (piemēram, tiek cepta maize). Sestdien notiek viens no galvenajiem pasākumiem - līgavaiņa ģimenei tiek nodots meitenes pūrs, bet līgavainis nosūta līgavai viņas kāzu tērpu. Svētdien jaunie kļūst par vīru un sievu.
Visu šo nedēļu pavada līksmība un dzīres, kurās galdi lūzt no ēdienu un dzērienu pārpilnības.
IRĀNA
Ikvienam irānietiem ir tiesības uz 4 sievām, taču katru nākamo sievu viņš var apņemt tikai ar iepriekšējās sievas atļauju. Ja sieva ir pret, tad vīram ir vai nu no ši nodoma jāatsakās vai jāpierāda, ka sieva vairs nekad nevarēs pildīt savus laulātās pienākumus.
Ja līgava grib būt savam vīram pirmā un vienīgā sieva, tad parasti pirms laulībām par to tiek noslēgta vienošanās (laulību kontrakts). Ja nākamais vīrs nepiekrīt, šim pārim nav lemts būt kopā.
Ļoti izplatītas ir īslaicīgās laulības - tiek noslēgta vienošanās par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā kādu laiku un pēc tam, kad līgumā atrunātais laiks ir beidzies, viņi vai nu iet katrs uz savu pusi vai kopdzīves termiņu pagarina.
Īslaicīgās laulībās var stāties tikai musulmanis ar musulmanieti, meitenei obligāti nepieciešama tēva atļauja un viņai tās vienmēr ir pirmās laulībaas.
Kas īslaicīgās laulības termiņš ir iztecējis, cilvēki vienkārši aiziet katrs uz savu pusi. Manta netiek dalīta un bijušajam vīram vairs nav materiālu saistību pret bijušo sievu. Sieviete, savukārt, nedrīkst stāties nākamajā laulībā vēl 45 dienas (lai būtu pilnīga pārliecība, ka viņa negaida bērniņu).
ĶĪNA
Ķīnieši ļoti nopierni attiecas pret kāzu cermoniju un laulību institūtu vispār.
Ķīniešu līgavai kāzās iesaka klusēt un nebilst ne vārda, jo runāšana atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz pēcnācēju skaitu un veselību.
Līgavas vai līgavaiņa izvēlē liela nozīme tiek piešķirt tam, vai pāris labi saskan kopā pēc dzīvnieku zīmēm ķīniešu kalendārā. Piemēram, līgavainim - čūskai un līgavai - tīģerim astrologi esaka nemaz nemēģināt veidot ģimenes dzīvi.
Sarkanā ir galvenā krāsa ķīniešu kāzās. Tajā tērpas līgava un līgavainis, sarkanā krāsā rotā kāzu telpas un pat laulību līgumu iesaka rakstīt uz sarkana papīra.
Galvenais kāzu cermonijas brīdis ir tortes ienešana svinību telpā. Totei obligāti jābūt greznai, lielai un vairākus stāvus augstai, jo tas simbolizē kāpšanu pa kāpnēm uz aizvien labāku un labāku dzīvi. Vispirms līgava un līgavainis viens otru baro ar tortes gabaliņiem un tikai pēc tam ar to mielojas visi kāzu viesi.
NORVĒĢIJA
Norvēģijā (tāpat kā citās Skandināvijas valstīs) uz laulībām vienmēr ir skatījušies pragmātiski. Gan agrāk, gan tagad jaunie cilvēki vispirms ilgstoši dzīvoja kopā, viņiem bija viens vai pat divi bērni un tikai tad viņi sāka domār par kāzām.
Vecāki daudz nerūpējas par meitas pūru, cerībā, ka jaunie paši tiks ar visu galā.
Tradicionāli pārrunas ar līgavas ģimeni ir līgavaiņa tēva ziņā, taču bieži vien viņš ņem līdzi arī vīriešu kārtas radiniekus kā preciniekus. Reizēm viņiem līdzi dodas arī pats līgavainis.
Kad vecāki ir vienojušies, tiek noskaidrota līgavas attieksme un, ja meitenes atbilde ir \"jā\", līgavainis dāvina savai izredzētajai dārgas dāvanas, kas tiek uztverts kā nopietnu nolūku apliecinājums.
Kāzas ir plašas (līdz 300 cilvēkiem) un ilgst no 2 līdz 7 dienām.
Pēc kāzu cermonijas baznīcā, jaunlaulātie dodas uz mājām, kurās viņi turpmāk dzīvos. Pie mājas durvīm viņus sagaida kāzu viesi un apber ar graudiem - līgava cenšas šos graudus noķert, jo tradīcija vēsta, ka no noķerto graudu daudzuma atkarīga laime kopdzīvē.
Kāzu saviesīgā daļa ir bagāta dažādām jautrām izdarībām, kuras notiek pie bagāti klātiem galdiem.
