Bijām kopā jau 3. mēneši. Mans dārgums kādu vakaru atbrauca man pakaļ uz darbu. Braucām mašīnā, klausījāmies mūziku. Tālāk braucot mans dārgums man jautā - Gribi kļūt mana sieva? Atbildu-Jā, gribu. Dārgums-O.K., precamies... Pēc 2 nedēļām saderinājāmies, tas vācu kultūrā vel tiek piekopts - ar gredzeniem, ar oficiālu paziņošanu vecākiem...Vel pēc nepilna gada apprecējāmies. Un vel šodien atceramies to bildinājumu, kas izskanēja it kā starp citu... Bet tomēr esam LAIMIIGI!!!!
Man bija kāds sestdienas rīts kad zvanīja telefons, kāds nepazīstams numurs, labi pacēlu, tur saka: te jūs traucē no radio SWH, nesapratu sakuma, tad viņi saka lasīt mana drauga nosūtīto vēstuli, ka mēs iepazināmies un sākam tikties, un tad sekoja bildinājums, biju tā apjukusi, kad raudāju, bet pateicu, JAA, bet puisi ēterā teica, ka tas nav jāsaka viņiem, bet gan bildinātajam! ::)) tas bija kad bijām kopa dzīvojusi kādu 1,5 gadu, vēl esmu līgava jo kazas pagaidām nesanāk sarīkot!!! Pēc tam, protams, ari pats personīgi bildināja! Neaizmirstami...
Tieši Ziemassvētku vakara pie lielas egles, draugu lokā!:)
Manā dzimšanas dienā. Mēs visu dienu braukājām kopā un tad vakarā, ezera malā, uz soliņa pie baznīcas viņš man sniedza gredzentiņu un jautāja vai gribu būt viņa sieva.
Tā bija jau oficiālā daļa.
Neoficiāli bija kādā vakarā pāris nedēļas pirms tam, kad viņš jautāja, vai es varētu iedomāties dzīvot visu dzīvi kopā ar viņu.
Uz saderināšanās laiku mēs bijām pazīstami jau kādi 9 mēneši.
Mani arī pēc gandrīz septiņu gadu kopā būšanas bildināja tieši Ziemassvētku vakarā ciemiņu klātbūtnē! Kad atvēru trakera Fano.lv galveno lapu, parādījās mana mīļotā bilde, kur viņš nometies uz viena ceļa, tur rokā kastīti ar gredzenu, un teksts-nebijis notikums trakera vēsturē!!!Čikatilo69 bildina savu meiteni un Ieva...vai Tu kļūsi mana sieva! Tad, kad to ieraudzīju, man asaras saskrēja acīs, un viņš pa īstam nokrita uz viena ceļa, un pasniedza man gredzenu. Ziemassvētki un mana vārdadiena uzreiz zaudēja savu nozīmīgumu-bijām ļoti saviļņoti!!! Pietam viņš izvēlējās tieši Ziemassvētkus, jo iepriekšējie Ziemassvētki man bija ļoti skumji, un es tos vairs negribēju. Nu man par Ziemassvētkiem ir daudz labākas atmiņas! Pietam-laulāsimies jau rīt!!!:):):)
Mans stāsts liekas nav nekas ārkārtīgi romantisks, bet patiesībās ļoti sirsnīgs. Mēs bijām kopā aptuveni gadu.
Pārbraucu no Rīgas no darbiņa ( dzīvoju Tukumā) un biju ļoti nogurusi un aizmigs uz dīvāna kamēr vīrs kaukto darījās pa virtuvi. Vēlāk iegājām gultā gulēt. Kad biju aizmigusi viņš pamodināja mani un paskatoties plkst. bija 00:00 un viņš pastiepa gredzentiņu un jautāja: Susur vai būsi mana sieviņa? Es biju samiegojusies un tajā mirklī miegs bija kā ar roku atņemts...JĀ..
22.Decembrī saderinājāmies baznīcā un kopš 19.jūlija esam precējušies un šobrīd remontējam savu jauno dzīvesvietu.
Katram novēlu izbaudīt šo mīlestības burvību :)
