Tās atvieglo viesiem vietu atrašanu pie galda (t.i. pirms viesībām jaunie ir sataisījuši sarakstu ar personām - kur kurš sēdēs). Ja nav galda kartes - katrs sēž, kur grib. Manuprāt, ir foršāk, ja ir galda kartes - tā šķiet personīgāka pieeja ( ja jaunie īpaši ir piedomājuši pie to dizaina).
Un nesanāk tā, ka viens draugs sēž kilometru prom no tā ar ko atnācis. Vai līgavas māsa/brālis sēž pašā galda galā!
Galda kartes ar viesu vārdiem patiešām ir ērtāks variants, tā var "palīdzēt" viesiem sapazīties, izvairīties no situācijas, kad kāds pāris, piemēram, pie galdiem pienāk nedaudz vēlāk un brīvas palikušas tikai vietas katram savā galda malā un galā.
Bet vakar bijām kāzās, kur nebija rakstīti viesu vārdi uz galda kartēm, bet vienkārši jauno vārdi - tas arī kā tāds suvenīrs no kāzām. Ir dzirdēts arī, ka raksta pateicības vārdus par to, ka viesi ieradušies, dzejolīšus vai atziņas. Vispār daudz variantu gan noformēšanai, gan funkcijām. Vajag tik radošu pieeju :)
Mums galda kartes nebūs un es pilnīgi ar to esmu mierā. Jā, piekrītu, ka tas atvieglo iepazīšanos vai arī var salikt tuvākus draugus kopā, bet ir viens, bet - saliekot galda kartes pēc sava prāta , kā vari būt drošs, ka šiem, blakus vai pretī nosēdinātajiem cilvēkiem dažas dienas iepriekš viņu attiecībām melns kaķis nav pārskrējis pāri? :) Nju, vienkārši man pašai ir variants tāds, ka noteikti blakus sasēdinātu (ja būtu sēdinājusi) divus kopīgos draugus, kuriem vienmēr bijušas ļoti labas attiecības, bet, nejauši uzzināju, ka dažas dienas atpakaļ situācija krasi mainījusies. Vai nebūtu tā, ka sasēdinot kopā, šiem cilvēkiem vakars būtu nedaudz pabojāts?
Lai viesi zinātu kur viņiem jāsēž!!! Viesi pareizi ir jāsasēdina pie galda....
Ar tām kartēm ir tā kā ir - kā lai zina, ka viesi būs mierā ar saviem "kaimiņiem" ? Un tāpat parasti sasēžas kā katrs grib ar vai bez kartēm, bet ir forši, ka bez vārdiem ir kartes-ar smuku tekstu un jauno vārdiem.
Mēs ar šīm galda kartēm sapazīstinājām vairākus viesus līdz labu paziņu statusam. Pēc mūsu kāzām pirms tam pilnīgi nepazīstami cilvēki kopā apmeklē dažādus pasākumus, sazinās. Un tas mani priecē. Mūsu viesu vidū nebija tādu, kas par apvainotos par to, kur nosēdināts. Galu galā, tāpat tas vakars pie galda nepaiet, bet deju placī var tusēt ar ko grib. Man šķiet bērnišķīga tāda nebūšana mierā ar kādiem citiem viesiem... Kāzas nav tā vieta, kur izrādīt tādas savas kaprīzes... Katrs viesis piedalās, lai priecātos par jauno pāri nevis bērnišķīgi izrādītu savu nepatiku pret kaut ko...
Sasēdinot viesus pa noteiktā vietā, mēs dodam iespēju arī jaunajiem radiem iepazīties.
Savās kāzās mēs izsēdinājām "zigzagveidā" apmēram pa pāriem pretī un blakus nepazīstamais pāris un pa diagonālēm daudz maz pazīstami. Lielāka domāšana ar tiem viesiem, kas ierodas pa vienam, bet pie labas izdomas visu var sadomāt.
Protams - likt galda kartes vai ne ir pilnīgi brīva izvēle. Man galda kartes patīk tamdēļ, ka tādā veidā var "samaisīt publiku". Tas var palīdzēt viesiem savstarpēji labāk iepazīties. Jo parasti jau visi kaut kā čupojas savos bariņos. Atceros, kad biju kāzās, kur galda karšu nebija, tad nu ieejot zālē domāju, ka varētu iet sēdēt tajā galā, kur vairāk jaunieši - apvaicājos, vai tās vietas nav aizņemtas, uz ko man tur sēdošie atbildēja, ka ir gan - tur sēžot tikai līgavaiņa studiju biedri...
