Tā viss nevar apgalvot par visiem, bet gan vairumu. Daudzi pamēģina draudzību ar vienu ar otru, pielaižot to tuvu, bet tad saprot, ka patiesība to otru nemīl, bet vienkārši vēlas lai viņam velta laiku un nevēlas būt viens. Uz šāda pamata tiek veidotas laulības, ka liekas, ka tas otrs ir simpātisks un mums labi kopā ir gultā, bet viss pārējais ir neciešama kopdzīve. Piedzimst bērni, tad ir strīdi un neprašanās, un galu galā abi saprot, ka nemīl viens otru, bet vienkārši ir pieķērušies.
Mīlestību nevar pasūtīt! Nevar ieprogrammēt, vai nu tu mīli vai nē. Mīlestība vienmēr izpaužas kādā konkrētā darbībā. Tā nepārtraukti ir dodoša. Cilvēki, kas mīl, visu laiku rūpējas lai cilvēks to pamana un tas ir redzams konkrētos darbos. Divi cilvēki, kuri ir iemīlējušies ir brīnums, tas ir milzīgs spēks, bet tai pašā laikā apkārtējie apstākļi nevēlas lai šādi cilvēki būtu kopā. Jo nav nekas pilnīgāks uz zemes, kā divi mīloši cilvēki. Šie cilvēki viens otram palīdz būt tam, kādi viņi ir radīti.
Mīlestība ļauj attīstīt mīļotā prasmes un talantus. Tos var nosaukt par laimīgiem cilvēkiem, jo viņi viens otru ir atraduši. Jā, tādi cilvēki ir, un nav nekas skaistāks, ja viņi apprecas un dzīvo visu mūžu laimīgi. Protams, ka viņiem arī ir bērni, kas viņiem ir par svētību. Tie nav nekāds apgrūtinājums. Kad divi mīloši cilvēki stājas altāra priekša, kas viņu dzīvē ir kas īpašs.
Jā, kāzas ir īpaša diena un par to ir jādomā un jāatceras. Kāzas arī manā dzīvē ir brīnums, nespēju noticēt, ka mans mīļotais un es – mēs esam viens otram. Kāzas - laimīgā diena, jo zini, ka būsi kopā ar savu vienīgo, savu neatkārtojamo. Tagad nu mēs vairs neesam pats par sevi, bet mēs lemjam kopā. Protams, ka mēs dodam laiku arī otram būt vienam, lai viņš var sakārtot domas. Kopdzīve tā ir jākopj, tāpat kā dārzs, tas nedrīkst aizaugt ar nezālēm. Tāpēc, ja rodas kādi pārpratumi, noteikti ir jāizrunājas, lai neveidotos šīs nezālītes, kas var pāraugt neizravētā dārzā. Mīlēsim viens otru!
