Šeit daži jauno pāru ieteiktie dzejolīši, kuri tika ierakstīti kāzu ielūgumā.
Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir tavējie.
Lai tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes mūsējās.
(V.Kokle-Līviņa)
Mīlestība!
Tā atnāk un paliek
Netverama, neuzminama.
Tā paliek pie tevis
Kā gāju putns, kas beidzot atradis ligzdu,
Kā zieds, ko pats Dievs iesējis agri no rīta.
Un pēkšņi tā iemirdzas silti tev acīs,
Ierasto slēptu asaru skropstās,
Tad ieskanas tevī kā dziesma,
Dziesma, kurai tu visu mūžu meklēsi vārdus, -
Mīlestība!
(Valda Mora)
Es šodien Tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid - stingri turi ciet.
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi ļoti tālu iet.
Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts
Par to, kā vienā mirklī raizes
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd.
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdīs spīd. Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemesis,
Tik mīlestība ir un būs.
(A. Auziņš)
Bij’ divas sirdis reiz.
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās.
Viens otrā toreiz pavērāmies klusi
un sapratām, ka laime atnākusi.
Bij’ divas takas reiz.
Bet tagad tās
Ies kopā gadu tālēs saulainās.