Ginta un Jānis - Kāzu Foto Galerija / Pieredze
Manas nelielās, bet jaukās kāzas.
Pēc 5 gadu kopā būšanas ar draugu bijām pārliecināti, ka pienācis laiks apprecēties. 2008. gadā oficiāli stājāmies laulībā. Varu padalīties savā pieredzē par tiešām nelielām, bet jaukām kāzām.
Lēmums par kāzām nenāca pēkšņi, bet jau ilgāku laiku zinājām, ka vēlamies būt kopā kā vīrs un sieva, ne tikai kā draugi. Lai arī tā brīža budžets lielas kāzas neļāva uzrīkot, tomēr nevēlējāmies, lai tas būtu par šķērsli kļūt par vīru un sievu. Tādēļ nolēmām, ka rīkosim nelielas kāzas, pašu dārzā un pēc iespējas neiztērējot lielus līdzekļus. Tas, protams, nozīmēja arī pēc iespējas mazāku viesu skaitu. Nebija viegli sastādīt viesu sarakstu, kur izslēgti senāk neredzēti draugi un tālāki radi, bija ļoti jāpārdomā katrs uzaicinātais viesis. Mēs bijām nolēmuši, ka kopā nebūs vairāk par 30 cilvēkiem. Bet pašā kāzu dienā es jutos ļoti labi tieši tādēļ ,ka zināju - ar mums kopā būs tikai tuvākie cilvēki. Līdz ar to pavisam izpalika kāzu drudzis un satraukumi, uz dzimtsarakstu nodaļu braucām savā kāzu limuzīnā smaidīdami un laimīgi. Jā, pirms tam gan nepieminēju, ka uz kāzu auto speciāli netaupījām, bet noīrējām veclaicīgu limuzīnu 50 gadu stilā. Pazīstama floriste to skaisti nopušķoja. Tas radīja īpašu svētku noskaņu un arī fotogrāfijās izskatījās lieliski.
Savu kāzu kleitu arī izvēlējos 50 gadu stilā. Lai arī veikalos pielaikoju "mazbudžeta" gatavās kleitas, tomēr nevienu no tām nespēju nopirkt, jo tās nešķita gaumīgas. Tā kā nedaudz māku šūt, nopirku veikalā baltu kleitu, lai pārtaisītu par savu skaisto kāzu kleitu - izšuvu ar akmentiņiem, uzšuvu kuplus apakšsvārkus, piešuvu banti... Šajā kleitā jutos ļoti labi, un tā atbilda tā brīža sajūtām.
Pašas svinības notika mūsu piemājas dārzā, līdz ar to par svinību vietu nebija jāsatraucas. Viesu izklaidei noīrējām kāzu muzikantus, kas uzturēja jautru gaisotni un uzcēlām "Ēģiptes" telti ar daudziem spilveniem un ūdens pīpi. Visi bija "savējie" tādēļ valdīja nepiespiesta gaisotne. Par mičošanas rituālu bija parūpējušies mūsu vecāki, lai arī par to nemaz iepriekš nebijām piedomājuši, beigās viss notika atbilstoši latviešu tradīcijām.
Vienīgais, ko vēlētos ieteikt citiem mazu kāzu rīkotājiem - padomāt par spēlēm. Tās viesiem patika, tikai bija ļoti maz. Tā kā mums nebija kāzu organizatora, tad nebija arī spēļu rīkotāja. Un dažādu iemeslu pēc neviens viesis nepiekrita būt par spēļu organizatoru. Tā šķiet ir problēma, ja kāzās nav vadītāja, un es pat tagad nevaru dot padomu kā to atrisināt.
Šādās kāzās lielu atbildību uzliek uz paša jaunā pāra pleciem tieši organizatoriskā ziņā, jo visi sīkumi ir jānopērk, jāsagādā pašiem, neviens cits to neizdarīs. Arī vedēji mums bija tikai kā liecinieki, jo nepiekrita organizēt visu pasākumu. Bet šādās mazās kāzās ar to ir jārēķinās un es biju apmierināta ar rezultātu. Kāzu diena bija bez īpašām, iepriekš organizētām izdarībām, bet ar ļoti daudz jautriem brīžiem. Pat līgavas zagšana notika, kaut vai iepriekš es biju pārliecināta, ka nekas tāds nenotiks.
Es varu ieteikt rīkot kāzas arī tad, ja šķietami nepietiek līdzekļu. Jo gan jau viss notiks labāk un skaistāk kā iepriekš cerējāt. Galvenais ir darīt un rīkoties. Mazas kāzas noteikti būs tik pat nozīmīgs solis jūsu dzīvē kā lielas.
Pievienot komentāru
Pēc 5 gadu kopā būšanas ar draugu bijām pārliecināti, ka pienācis laiks apprecēties. 2008. gadā oficiāli stājāmies laulībā. Varu padalīties savā pieredzē par tiešām nelielām, bet jaukām kāzām.
Lēmums par kāzām nenāca pēkšņi, bet jau ilgāku laiku zinājām, ka vēlamies būt kopā kā vīrs un sieva, ne tikai kā draugi. Lai arī tā brīža budžets lielas kāzas neļāva uzrīkot, tomēr nevēlējāmies, lai tas būtu par šķērsli kļūt par vīru un sievu. Tādēļ nolēmām, ka rīkosim nelielas kāzas, pašu dārzā un pēc iespējas neiztērējot lielus līdzekļus. Tas, protams, nozīmēja arī pēc iespējas mazāku viesu skaitu. Nebija viegli sastādīt viesu sarakstu, kur izslēgti senāk neredzēti draugi un tālāki radi, bija ļoti jāpārdomā katrs uzaicinātais viesis. Mēs bijām nolēmuši, ka kopā nebūs vairāk par 30 cilvēkiem. Bet pašā kāzu dienā es jutos ļoti labi tieši tādēļ ,ka zināju - ar mums kopā būs tikai tuvākie cilvēki. Līdz ar to pavisam izpalika kāzu drudzis un satraukumi, uz dzimtsarakstu nodaļu braucām savā kāzu limuzīnā smaidīdami un laimīgi. Jā, pirms tam gan nepieminēju, ka uz kāzu auto speciāli netaupījām, bet noīrējām veclaicīgu limuzīnu 50 gadu stilā. Pazīstama floriste to skaisti nopušķoja. Tas radīja īpašu svētku noskaņu un arī fotogrāfijās izskatījās lieliski.
Savu kāzu kleitu arī izvēlējos 50 gadu stilā. Lai arī veikalos pielaikoju "mazbudžeta" gatavās kleitas, tomēr nevienu no tām nespēju nopirkt, jo tās nešķita gaumīgas. Tā kā nedaudz māku šūt, nopirku veikalā baltu kleitu, lai pārtaisītu par savu skaisto kāzu kleitu - izšuvu ar akmentiņiem, uzšuvu kuplus apakšsvārkus, piešuvu banti... Šajā kleitā jutos ļoti labi, un tā atbilda tā brīža sajūtām.
Pašas svinības notika mūsu piemājas dārzā, līdz ar to par svinību vietu nebija jāsatraucas. Viesu izklaidei noīrējām kāzu muzikantus, kas uzturēja jautru gaisotni un uzcēlām "Ēģiptes" telti ar daudziem spilveniem un ūdens pīpi. Visi bija "savējie" tādēļ valdīja nepiespiesta gaisotne. Par mičošanas rituālu bija parūpējušies mūsu vecāki, lai arī par to nemaz iepriekš nebijām piedomājuši, beigās viss notika atbilstoši latviešu tradīcijām.
Vienīgais, ko vēlētos ieteikt citiem mazu kāzu rīkotājiem - padomāt par spēlēm. Tās viesiem patika, tikai bija ļoti maz. Tā kā mums nebija kāzu organizatora, tad nebija arī spēļu rīkotāja. Un dažādu iemeslu pēc neviens viesis nepiekrita būt par spēļu organizatoru. Tā šķiet ir problēma, ja kāzās nav vadītāja, un es pat tagad nevaru dot padomu kā to atrisināt.
Šādās kāzās lielu atbildību uzliek uz paša jaunā pāra pleciem tieši organizatoriskā ziņā, jo visi sīkumi ir jānopērk, jāsagādā pašiem, neviens cits to neizdarīs. Arī vedēji mums bija tikai kā liecinieki, jo nepiekrita organizēt visu pasākumu. Bet šādās mazās kāzās ar to ir jārēķinās un es biju apmierināta ar rezultātu. Kāzu diena bija bez īpašām, iepriekš organizētām izdarībām, bet ar ļoti daudz jautriem brīžiem. Pat līgavas zagšana notika, kaut vai iepriekš es biju pārliecināta, ka nekas tāds nenotiks.
Es varu ieteikt rīkot kāzas arī tad, ja šķietami nepietiek līdzekļu. Jo gan jau viss notiks labāk un skaistāk kā iepriekš cerējāt. Galvenais ir darīt un rīkoties. Mazas kāzas noteikti būs tik pat nozīmīgs solis jūsu dzīvē kā lielas.
Pievienot komentāru
| Pievienot komentāru: | * obligāti jāaizpilda |
