Vienā nemierā tika aizvadīta pirms kāzu nakts! Vēl steidzu kārt pēdējos balonus nojumei, kurā tiks rīt pasniegts kāzu mielasts! Vietu bijām izvēlējušies Vecpiebalgā, mūsu lauku mājās! Nakts negulēta, vienā stresā, lai tikai viss būtu labi un viss izdotos!:) Lai vai bija meitenes, kas palīdz visu darīt un lūdz man neko nedarīt, man tik un tā bija savs deguns jāiebāž! :D Pulkstenis nāca 3.00 naktī un devāmies atpakaļ un dzīvokli Cēsīs, atstājot visu izpušķotu un izdarītu!
Nakti gan pavadījām ar topošo vīriņu kopā! Cīnoties ar bezmiegu, galvā vēl domas, kā viss notiksies, kā būs, vai izdosies.....:) Kāzas bija paredzētas plkst. 14.00 Cēsu dzimtsarakstu nodaļā! Tikko nozvanīja modinātājs, cēlos augšā un sāku riktēties pie friziera un vizāžista! Satraukums bija tik liels, ka nezināju uz kuru pusi skriet! Līgavainis jau tikmēr bija aizbraucis uz vecāku mājām, kamēr es šeit ķēru un grābu ko varēju! Izsaucu taksi un devos uz frizētavu, paņemot līdz visu, kas nepieciešams likt matos! Bet, ak šausmas mājas palika diadēma, kas bija viena no svarīgākajām matu rotām! Ātri izkomandēju šoferīti un devos uz māju, kaut gan laika itin nemaz nebija! Veiksmīgi nokļuvu frizētavā un sēdēju ,kā uz adatām, lai tikai izskatītos mati skaisti! Es domāju, ka frizierītes biju novedusi līdz baltkvēlei... :) Bet beigās vis izdevās kā plānots! Žigli skrēju pie vizāžista krāsoties..... Rokas, kājas trīcēja kā nekad.... Jo vairāk skatījos pulkstenī, jo ātrāk laiks skrēja uz priekšu !Tā nebiju jutusies nekad!! Tad kad nu beidzot biju safrizēta un sakrāsota devos ar taksīti uz mājām vilkt savu PRINCEŠU kleitu! Tik skaista, kā tajā dienā nebiju jutusies nekad vēl! Uzvilkusi kleitu devos uz otru istabu, kur sēdēja omīte ar vēl pāris cilvēkiem, lai piepalīdz aizvērt kleitai rāvējslēdzēju! Tad nu beidzot sākās stresiņš, jo līdz kāzām bija atlikusi tikai 1 stunda, un man pakaļ nebija atbraucis līgavainis ar vedējiem! Zvanīju ik pēc 5 minūtēm! :D Ome mani mierināja, ka būs jau labi, bet tajā brīdī ne par ko citu nedomāju, kā vien par to- kādēļ, gan viņi kavējas! :D Stāvēju pie loga un vaktēju mirkli, kad viņi atbrauks...:))
Un šis mirklis pienāca, pie mājas piebrauca skaista melna mašīna audi A8, kas bija tik skaisti izpušķota, un tur jau arī kāpa ārā mans topošais vīriņš!:)) Tajā brīdī man bija pilna sirds prieka un satraukuma ! Tās sajūtas nevarēju ne aprakstīt! Tādas var izjust tikai katrs pats tajā dienā! :)) Ieraudzījusi viņu, ka rokā viņš tur manu pušķīti, es iebļāvos: „ VIŅI IR KLĀT!!!!! „. Visi aši izgāja no istabas, lai sagaidītu Andri (līgavainis), un mani atstāja aiz aizvērtām durvīm, un tad sāka izpirkšanu, ko gan īsti nedzirdēju!!! Vienīgais ko vien redzēju un dzirdēju bija: „Tad saņem savu līgaviņu” un durvis atvērās!!!! Es lēnām nācu no istabas un ieraudzīju savu mīļumu, skaistā uzvalkā, un ar mirdzošām acīm! Viņš sniedz man pretī pušķīti, es ne par ko citu nedomāju, kā vien par mums!!! Andrim acīs bija asaras, viņš tā uz mani skatījās, kā vēl nekad... Paņēma aiz rokas un devāmies pa kāpnēm uz leju līdz mašīnai..... Izejot pagalmā cilvēki, kas gāja garām apstājas un smaidīja, ārā arī bija mūsu kaimiņi, kas smaidīja un mūs fotografēja! Tas bija tik aizkustinošs mirklis, es jutos, kā īsta princese!!! :)) Tad visbeidzot kāpām mašīnā un lēnām braucām, pa pilsētu līdz zagsam ! Garām braucošās mašīnas mums pīpināja!!!:)) Piebraucot pie zagsa, mūs sagaidīja viesi, mūsu mašīna lēnam piebrauca klāt un kāpām ārā.... Meitenes to vien teica, cik es esmu skaista! Tas bija milzīgs kompliments!!! Kad sākās ceremonija visi bija iekšā, un mūzikai skanot mēs sekojot vedējiem devāmies iekšā, un stājāmies pie galda! Andris svīda, rokas drebēja, un man tāpat! Visa ceremonija pagāja vienā miglā, un atjēdzos tad kad teicu : „Jā” vārdu Andrim un velkot pirkstā gredzenu! Abi parakstījāmies, un laukā jau nācām kā Grinberga kungs ar kundzi!! ;) Un interesanti bija tas, ka mums bija tieši,100 laulība! ;) Viesi mums gavilēja, izteica vēlējumus, un tikai tad es varēju mierīgi uzelpot!!!
Kāpām atpakaļ mašīnā un devāmies ar skaņas signāliem uz tiltu, kur saslēdzām mūsu atslēgu, un pēc tam arī sekoja nākamie tilti! Pēc tam braucām uz pilsētas centru, kur pie lielā pieminekļa braucām goda apļus, un pārējās mašīnas tāpat! Viss Cēsu centrs tika bloķēts ar mašīnām, cilvēki mums smaidīja, māja ar rokām, pīpināja, kamēr mēs fotografējāmies pie pieminekļa! Pa dienu bija daudz un dikti dažādi notikumi, nāca vakarpuse un devāmies uz Vecpiebalgu, kur tika klāts galds!!! Iebraucot pilsētiņā, mēs apstājāmies pie skaistajām Vecpiebalgas ūdensrozēm, kur sastapāmies ar vēl vienu jauno pāri! Tā nu mūs nostādot vidū apkārt stāvošie viesi, mums dziedāja dziesmu, un izteica vēlējumus mūsu pārīšiem! Tas arī bija aizkustinošs brīdis! Un tad jau bija pienācis laiks doties uz svinību vietu, kur klāts galds, par ko bija parūpējušās mūsu pavārītes! Tad turpinājām ceļu līdz paredzētajai vietai, kur mūs jau sagaidīja mūsu viesi, un kaimiņi, kas bija uztaisījuši vārtus! Tur bija kapitāla pārsmiešanās! :D Tālāk izpildot visas kāzu paražas aicinājām viesus pie galda!
Atmosfēra bija ļoti jauka, fonā spēlēja mūsu muzikants, dziedot dziesmas! Tā tikai pavadīts mūsu vakars! Kad nāca tumšāks, laimītei gaisā ,laidām sirsniņbalonus ar piestiprinātām brīnumsvecītēm! Tas izskatījās ļoti skaisti, līdz brīdim kad vīrs manu kleitu aplēja ar vīnu! Acīs sariesās asaras, ka nu mana kleita sabojāta, devos pie pavārītēm uz virtuvi, kur kleitu tīrīju ar visu, kas pa rokai!!! :P un URĀ kleita atkal balta! Un tad arī pienāca brīdis mūs pirmajai dejai! Gluži par valsi to nenosauksim, jo vīru bija neiespējami to iemācīt! :D Bet izdevās ideāli, jo dejojām pie Renāra Kaupera dziesmas „Spogulīt,Spogulīt”! Pēc dejas pievienojās pārējie viesi, kad dejoja ar mani, un ar jauno vīru! Un te pēkšņi, mani grasījās nozagt manis pašas draudzenes!!! Bet vīrs kopā ar maniem miesas sargiem, kas bija bruņojušies ar ūdenspistolītēm godam mani nosargāja, kad te pēkšņi atkal uzradās līgavas zadzēji- kūjnieki, kas bija tērpušies košos kostīmos!!!
Vakars bija izdevies!!! Tik laimīga nebiju bijusi NEKAD!!!! Drīz jau apritēs mums 1 gada kāzu jubileja, kad raksim ārā mūsu aprakto vīna pudeli!!! Tas bija viens no maniem mūža sapņiem, un atcerēšos šo dienu vienmēr ,kad 18.08.2007 kļuvu par ELĪNU GRINBERGU pasaules burvīgākā vīrieša sievu!!!
Pievienot komentāru
