Agnese un Gaitis - Kāzu Foto Galerija / Pieredze

19. 10. 07.

Ir 18. oktobra vakars. Mūsu kāzu priekšvakars. Aiz muguras smaga darba diena.
Nez kas man lika domāt, ka dienu pirms kāzām nevajag ņemt brīvu? Izvēles tik un tā nebija. Tieši šodien norisinājās izstāde, kas nozīmē nebeidzamu skrējienu vāveres ritenī visas dienas garumā.

Paralēli darbā darāmajiem darbiem tika apzvanīti visi, kas iesaistīti kāzu procesā – frizieris, vizāžists, manikīrs, viltus līgavas, atsevišķi ciemiņi utt. Darba laikā, šefam nemanot, pamanījos aizšmaukt arī līdz veikalam, lai izņemtu mēnesi iepriekš rezervētos apakšsvārkus, kas paredzēti vilkšanai zem līgavas kleitas.

Protams, ne vienmēr var gribēt, lai viss norisinātos gludi, kur nu vēl gatavojoties savām kāzām.. Manikīre paziņo, ka esmu pierakstījusies uz manikīru rīt vakarā, nevis tūliņ.. Ak šausmas, rīt ap šo laiku es jau būšu precējusies! Kurš bija kļūdījies – noskaidrot tā arī neizdevās, bet manikīre pasēdēja virsstundu un uzpucēja manus nadziņus. Gaidot manikīru, ieskrēju solārijā uzmest pēdējo brūnumu.. Neplānoti, bet noderīgi.

Ehh..., protams, sanāca nokavēt pēdējo no piecām deju nodarbībām, kur plānojām atkārtot nupat iemācītā pirmā valša soļus... Lieki teikt, ka tas mums dārgi maksāja brīdī, kad savas prasmes bija jādemonstrē..

Vakarā, ap pulksten desmitiem, pie manis ieradās māšuks, lai palīdzētu dažādos, vēl neapdarītajos darbiņos un vienkārši pabūtu kopā – gludinājām viltus līgavu kleitas, pakojām dāvaniņas tuvākajiem, ko paredzēju dalīt pēc mičošanas, kārtojām man somu līdzņemšanai, kurā likām sievas kleitu, nakts tērpu, kosmētiku un dažādus citus pričendāļus...

Gaisā virmo patīkams satraukums un reizē milzīgs nogurums. Piespiežu sevi apstāties, apsēsties - visu padarījām, cik spējām. Kā būs tā būs. Nekas vairs nav maināms.

Nakts pagāja pavisam nemierīgi. Pat nogurums neņēma virsroku. Galvā visādas domas – kas izdarīts, kas nē, kā būs, cik pulkstenis.. Sapņos paspēju vismaz piecreiz apprecēties..

Un tomēr, lai cik gara nakts, šis ilgi gaidītais rīts ir klāt. Mamma parūpējās par siltu tēju un brokastīm.. Saka – visa diena priekšā – nez kad vēl pie ēšanas tikšot. Kāda tur ēšana.. Ko jūs..

Vizāžists un frizieris kā sarunājuši – kavē. Ko var gribēt – ir agrs rīts, un piektdiena – dažam labam – darba diena – sastrēgumi ielās  Atkal jau novirzes no plāna. Labi, ka to paredzēju un rezervē atstāju sev stundu laika līdz līgavaiņa atbraukšanai..

Esmu safrizēta, sapucēta un ietērpta skaistajā kleitā. Esmu laimīga, un arī nedaudz satraukta. Kad mans mīļums ar savu brandžu ierodas lepnā limuzīnā, fiksi slēpjamies blakusistabā.

Vecāki ver vaļā durvis, tēvs jautā – ko vēlas. Šie saka pēc līgavas atbraukuši. Kādu līgavu vēloties, viņam esot vairākas meitas! Līgavainis drosmīgi atbildi – mīļu un maigu līgaviņu. Līgavainim tika piedāvāta iepriekš sapucētā vecmāmiņa, kura līgavainim šķita nedaudz par vecu. Otrā tika piedāvāta brālēna draudzene, bet līgavainis atbild, ka viņa iecerētā esot garāka. Sacīts darīts, dabūja garāku, bet sazin kāpēc arī garais brālēns tika izbrāķēts. Pēc ilgas lauzīšanās – ierados arī es – viņa īstā līgaviņa. Vedēji un topošā vīra vecāki lasa pantiņus, kaut ko dzied, bet kas ir spējīgs tajā visā klausīties.. Prātu pārņem citas domas.. Izbēru sāli uz sliekšņa, bet mīļums saslauka, lai nebūtu jāatgriežas. Dodamies prom no vecāku mājām. Pārņem dīvaina sajūta.

Pa ceļam piestājam pie Rīgas Tehnikās koledžas, kur pirms astoņiem gadiem mūsu abu dzīves ceļi krustojās. Toreiz – es pirmā kursa studente, viņš – ceturtā..

Turpinām ceļu uz baznīcu, kur tēvs mani ved pie altāra īsta kāzu marša pavadījumā. Līgavainis mazliet mulsi, bet sagaida altāra tālajā galā. Bez vārdiem, vien ar visu saprotošiem skatieniem tieku nodota viņa rokās.

Rit laulību ceremonija. Saskatāmies ik pa laikam un sasmaidāmies, viss tā kā miglā tīts! Kaut kur zālē dzied mūsu izvēlētās dziesmas, kaut kur skan lūgsnas un mācītāja runa.., JĀ vārdi. Rokas mazliet sasvīdušas, šķiet pat gredzeni kļuvuši par mazu.. Jūs drīkstat noskūpstīt līgavu.. Viss izdodas lieliski. Noliecam galvas lūgšanā un mācītājs mums dod svētību. Drīz pēc parakstīšanās (kur samulsu, jo nezināju – kā lai tagad parakstos), ciemiņi steidzas mūs sveikt ar jauno statusu. Top kopbildes, pēctam braucam uz fotostudiju kur top mūsu rāmīšbildes.

Pēc baznīcas apciemojam slimo vectētiņu, kurš tik ļoti vēlējās būt savas mazmeitas kāzās. Es tā priecājos, ka vedēji iekļāva to mūsu ceļojuma programmā.. Tā bija pēdējā reize, kad viņu redzēju..

Sekoja brauciens uz Brīvdabas muzeju – mēs, vedēji un mūsu vecāki. Kaut arī kāzu diena bija oktobrī – tā bija tik saulaina un skaista! Zirgs pajūgā vilka mūs cauri zelta rudenim, zilām debesīm un vizuļojošam ūdenim.. Līdz atveda mūs pie vecas zvejnieka būdiņas, kur sekoja dažādas izdarības (pakava kalšana, pogas šūšana u.c.). Pēc pārbaudījumiem – atkal zirdziņš mūs gaida, lai aizvestu uz Brīvdabas muzeja kafejnīcu, kas rezervēta tieši mums. Saklāts galds ar uzkožamajiem, kārumiem, daži dzeramie – stiprāki un mazāk stipri..

Kārtīgi iestiprināmies, dodamies laukā veikt kārtējo uzdevumu.. Re kā – kamēr bijām iekšā – nolijis lietus. Nu lai jau līst! Būs bagāta dzīvošana! Bet paši sausi ;)

Kāpjam limuzīnā un braucam tālāk, aizrautīgi lasot kāzu ziņas. Pēc neilga pārbrauciena apstājamies pie kāda tilta, kur vīram mani jānes pāri. Doma tāda – cik solīšus nostaigāsim, tik gadus kopā nodzīvosim. Sacīts darīts. Nogājām tieši simts solīšus. Vēlāk no tilta upē metām 2 puķes, tās bija jāiemet tā lai kopā peldētu. Mūsējās krustām sakrita, un pa straumi kopā aizslīdēja.. Metām arī naudiņu upītē – ja gribēsim šķirties, būs visas līdz pēdējai jāatrod. Dies’ nedod!

Ceļā uz viesu māju mums liek rakstīt vēstules, kuras drīkstēs atvērt tikai pirmajā kāzu jubilejā – sešos vakarā – sveču gaismā. Dikti kavējam. Ciemiņi sen jau sanākuši viesu mājā.. Mazliet raizējamies par tiem. Izlaižam bildināšanas pieturu Majoros, lai kaut cik ietaupītu laiku. Iebraucam vien pie vīra vecmāmiņas, kas arī netiek uz kāzām, un dodamies uz viesu māju. Piebraucot klāt, nevaram saprast, vesels bars čigānu priekšā! Vis kaut ko diedelē. Tās esot vecās vīra brūtes, un tālāk mūs nelaidīšot, jo vīrs esot viņām visu ko parādā. Mūsu smiekli nerimstas! Notiek dažādas izdarības. Pēc kuru rūpīgas izpildes dodamies augšā uz istabiņu mazliet sakārtoties.

Nonākot lejā, saņemam apsveikumiņus un dāvaniņas, un saskandinām ar sveicējiem ar saviem sudraba biķerīšiem.

Pie galda aizdedzinām sveces! Seko pirmais – rūgts. Samīļojam mammas un vecmammas un kā pateicību dāvinām ziedus. Tiek dalīti arī amati. Vēlāk skatāmies slide show ar mūsu bērnības un tagadējām bildēm. Šis bija tik aizkustinošs mirklis, kas tika pamatīgi svētīts ar aizkustinājuma asarām, galvenokārt no sieviešu kārtas pārstāvju puses

Laiks dejot, bet – kā skaties – kā ne – līgavai nozagta kurpe. Pēc tās izpirkšanas seko pirmais valsis, kur satraukumā aizmirstas soļi.. Ai, vēl tagad gribas raudāt par toreizējām sajūtām.. Gājām, mācījāmies pa nakts melnumiem, un še tev.. Neizturēju emocionālo spriedzi, pametu vīriņu deju grīdas vidiņā.. Pati aizskrēju paraudāt

Kad nu atkal ir labi, mēs tiekam aicināti ārā.. Tur sarūpēts priekš mums pārsteigums. Nakts melnumā, zelta sabirušajās lapās saliktas svecītes sirds formā.. Cik tas bija skaisti...

Pirms mičošanas līgavainis izdancina visas sievietes, un līgaviņa izdancina visus vīriešus, kas atrodami viesu vidū. Beigās dejojam arī paši. Visiem jautri, visiem labi, un te pēkšņi – mazliet sērīga dziesmiņa.. Ir sākusies mičošana. Tiekam apsēdināti, noņem man plīvuru, vīram puķi, kas piesprausta pie krūts. Un pārliek jaunievēlētajam jaunajam pārim. Vīramātei tiek lakatiņš no vedeklas par saticību, vīram par uzticību, bet man pašai par mīlestību. Atkal dažādas izdarības – pienākumu dalīšana, kamoliņu tīšana utt. Vēlāk dāvinām pateicības dāvanas tuvākajiem no pūra lādes. Tiek mests līgavas pušķis.

Pēc mičošanas līgavas kleita ir ieguvusi cienīgi netīru un ieplēstu izskatu. Ejam pārģērbties ērtākās drēbēs. Griežam torti. Dejojam... Un tikai šajā brīdī „atvērās” tā īstā luste.. Pēc kārtīgas lustēšanās, ap pulksten pieciem no rīta, visi kas vēl nebija aizmiguši, nāk mums virsū ar super lielu, divvietīgu naktskreklu un naktscepurēm. Ar dziesmām ved gulēt. Un iebildumu jau nav.

Nogurums ir baiss..
Paldies visiem mīļajiem, kas palīdzēja mums šo dienu padarīt par īpašu un kas bija kopā ar mums!

Pievienot komentāru